Strauji pārslēgšos no politikas atpakaļ uz traveloga žanru. Pirmais izbrauciens bija gandrīz bez baigā ekstrēma, uz Majaka kalnu un apkārt Strustas un Snudu ezeriem.
⛰ Majaks - 45 metrus augsts pauguriņš, kas pēc maniem šī gada ceļojumiem šķiet īsts sīkums. Tomēr katra vieta ir skaista pa savam, bet cilvēka 🧠 vienmēr visu salīdzina relatīvi. Tāpēc ir pilnīgi forši aizbraukt pat uz tuvējām vietiņām. Turklāt skats no ⛰ paveras brīnišķīgs: visapkārt ezeri, lauki, un no 🗼 to visu var redzēt tālu, tālu. Tiesa, par torni nācās nopirkt biļeti pat par eiro. Kas, protams, pēc Itālijas, kur mēs maksājām vismaz piecus, izraisa ☺️.
Pirmajā dienā nekādu īpašu MTB šķēršļu mūsu ceļā nebija, neskaitot iebraukšanu biezoknī pašā sākumā. Tur ātri aizripinājām līdz tādam purvam un bieziem krūmājiem, ka nācās griezties atpakaļ. Tuvāk beigām nomaucām vienu gabaliņu pa interesantu mežiņu ar bedrītēm, bet nekas reāli sarežģīts.
Ap Strustas un Snudu ezeriem ir milzums kempinga vietu ar nosaukumiem. Tās saucas ļoti oficiāli un kirilicā "Туристическая Стоянка", un nosaukumi tām ir visdažādākie: "Vyselki", "Pesņari", "Mežozjornaja", "Talaka", "Peracjag" un simtiem citu. Interesanti, ka tās jāpasūta iepriekš (parka administrācijā), un atļauto 👨👩 skaits ir ierobežots. Droši vien ekoloģijai tas ir noderīgi, ka ir tik stingri, bet vienalga dveš pēc kaut kā tāda autoritāra. Latvijā tas ir retums, man šķiet. Piemēram, pie mums labiekārtotās "Latvijas valsts mežu atpūtas vietas" (LVM atpūtas vieta) ir brīvi pieejamas apmeklējumam, un to nav mazums. Ja nu jums gribas vienkārši uzcelt ⛺️ ezera krastā uz valsts zemes, to arī drīkst. Ar 🔥 ir nedaudz sarežģītāk – dažās vietās vai laikos ugunskurus kurināt nedrīkst.
Ezerus nācās apbraukt pa vismurgaināko gruntiņu, diezgan ilgi. Nezinu, kā tur Baltkrievijā ir ar greideriem, bet Latvijā šogad gruntiņas bija labas, bet Igaunijā vienkārši lieliskas. Šeit mēs sastapām daudz, daudz kilometru klasiskā "veļas dēļa". Es vēl piedevām naktsmītnē biju aizmirsis tabletes un tuvāk saulrietam ļoti mocījos. Šķita, ka līdz finišam paciesties atlicis pavisam nedaudz, bet te mēs piebraucām pie diezgan platas un dziļas upes. Kartē tilts pār upi bija, bet realitātē no tā bija palikuši tikai koka balsti.
